Gaismas ābece IV

Gaismas ābece

4.turpinājums


Sākums šeit
2.turpinājums šeit
3.turpinājums šeit


XV

Dzimtas turpināšana. Tas ir vīra un sievas dievišķais uzdevums. Ar visdziļāko mīlestību un cerību uz katru pāri raugās balto cilvēku Rases Dzimtas Dievi. Dievi cer, ka ģimenes spēks un viedums būs pietiekošs, lai pasaulē nāktu veseli bērni, kuri būs mūsu Senču cienīgi Gaismas nesēji te, uz Zemes. Dievi cer, ka jaunā paaudze būs spējīga dzīvot ar tādu iakšējo spēku vadīšanas līmeni, kas ļaus viņiem brīvi izpausties gan Javes, gan Naves, gan Praves līmeņos. Saprotamāk izsakoties: materiālās, astrālās un garīgās pasaules līmeņos. Dievi cer, ka jaunajā paaudzē mēs spēsim atvērt ne tikai vienotību ar Dvēseli, bet arī ar Garu, tas ir ar saviem Dzimtas Dieviem un Sirdsapziņu (Kopziņu).

Bērnu radīšanas sākumposms ir vīra un sievas gaišā nodomā par to, kādu Dvēselīti viņi vēlas laist pasaulē, par to, kādus apstākļus radīs savam pēcnācējam dzīves skolas mācību apgūšanai, par to, kādā veidā dos savam bērnam viedas zināšanas, prasmes, iemaņas.

Vīrs un sieva iemācās no senajām gudrībām to, kā sagatavoties bērna ieņemšanai, kā to veikt apzināti burvīgā svētku noskaņā, kā un kurā brīdī atvērt pārpasaulīgos vārtus jaunās dvēselītes ienākšanai šajā materiālajā pasaulē.

Vai mēs šodien esam gatavi laist pasaulē 9 vai pat 16 bērnus, kā tas bija 200 līdz 300 gadus nesenā senatnē?

Tas ir Dzimtas uzdevums! Tas ir Dzimtas spēks! Tā ir Dzimtas nākotne! Vai esam gatavi atjaunot šo spēku?

XVI

Zdrava. Šis vārds ir atnācis no senslāvu valodas. Ar to saprot kustību, vingrojumu kopumu, kas iever sevī vienotu noteiktu fizisku kustību izpildi un reizē arī iekšējo spēka plūsmu apzinātu vadīšanu. No zdravas raksturojuma ir saprotams, ka tā stiprina un attīsta gan ķermeņa fiziskās spējas, gan spēka (enerģijas) vadīšanas prasmes, kā rezultātā notiek ne tikai ķermeņa spēcināšana, bet arī sava veida dziedināšana, jaunas realitātes radīšana. Tas iedzīvina teicienu: veselā miesā vesels gars.

Nāc, piepildīsim sevi ar zdravu!

 

XVII

Es, ģimene, valsts un pasaule.

Tas ir likumsakarīgi, ka piedzimstam noteiktā ģimenē, dzīvojam noteiktā valstī, veidojam savu ģimeni, dzīvojam pēc sava izvēlētā scenārija, iegūstam zināšanas, izveidojas apziņa, vērtību kritēriji. Jo dziļāk izprotam pasaules virzības likumsakarības, jo sarežģītākus pārbaudījumus saņemam. Jo lielāka pieķeršanās mantai, viedokļiem, cilvēkiem, jo sāpīgākas mācības saņemam.

Pasaule, arī Māte Zeme – mūsu skolotāja, ir aktīvā pārmaiņu periodā. Saules sistēmas planētu, galaktikas enerģijas, arī cilvēku iekšējā spēka pieaugums rada noslāņošanos pozitīvajā un negatīvajā, rada strauju pārmaiņu laiku un vidi.

Kā rast pareizo ceļu? Vai paļaujoties uz skolotājiem, domubiedriem, Dieviem? Vai tās ir kārtējās dzīve krustceles, kad jāizvēlas virziens, bet nav skaidrības par sagaidāmo?