Gaismas ābece III

Gaismas ābece: 3.turpinājums

Sākums šeit
2.turpinājums šeit


X

Vai šodien mēs varam veidot kopienas sabiedriskās attiecības? Jā, ir iespēja pielāgoties pastāvošajai likumdošanai, veidojot biedrības, kooperatīvās sabiedrības vai kā citādi, un to ietvaros dzīvot kopienā. Būtiskākais – apvienoties vajadzētu cilvēkiem ar līdzīgu pasaules redzējumu, tas ir apvienošanās ilgtermiņa avots. Ja tā notiek, tad vienā zemes īpašumā, vai īslaicīgi attālināti, var izveidot dvēseliski tuvu cilvēku kopienu -pašpietiekamu, pašnodrošinošu, pašattīstošu. Ilgtermiņā tā varētu būt labs paraugs līdzīgi domājošiem cilvēkiem un pamudinājums uz reālu rīcību.

Vai tāda nākotnes vīzija ir pievilcīga?

XI

Ģimene. Ģimenes pamats ir vīrieša un sievietes kopēja abpusēja dziļa sapratne, ka abi  esam vienota veseluma “pusītes”. Šajā sapratnē ir gan abpusēja mīlestība, gan cieņa, saskaņa, līdzīgs pasaules redzējums, vieda vīrieša un sievietes lomu izpratne ģimenes dzīves uzturēšanā, vēlme radīt pēcnācējus, turpināt Dzimtu …. Vai nav pārāk idealizēts modelis? Jā, šķiet, ka ir. Bet vajag tak’ tiekties uz ideālu! Tikai skaidri redzot un apzinoties šo ideālo ģimenes modeli, mēs varam novērtēt savu rīcību, panākumus, piedot otra kļūdas, redzēt savas kļūdas un veiksmīgi veidot, lolot savu ģimenes dzīvi.

Lai top! Stipra ģimene – spēcīga Dzimta!

XII

Cilvēks. Zeme. Visums. Dievi.

Vārdus atdala punkti. Tā ir visiem saprotama zīme, kas nosaka nobeigumu, apstāšanos, robežu. Bet, lai apjaustu, izprastu mūsu katra pārpasaulīgo būtību, starp šiem vārdiem jāliek vienādības zīme: Cilvēks=Zeme=Visums=Dievi. Brīdī, kad šī vienādība top par pašsaprotamu ik mirkļa iekšējo sajūtu, notiek saslēgšanās starp šiem jēdzieniem un mēs sākam dzīvot ar Dievu sirdī un speram soļus, cik vien ļauj mūsu ierobežojošais , pavedinošais prāts, savās ikdienas takās Dieva vadīti…

Tā ir jaunā sajūta!

 

XIII

Ja sākam sevī ieskatīties jau ar jauno sajūtu, pasauli un sevi redzam dziļāk, plašāk, pamatīgāk, varētu pat teikt: viedāk. Savukārt izklāstot šo izpratni rakstveidā, nākas izteikties secīgi, lineāri.

Jaunā sajūta: es esmu tas, ko es ēdu. Ēdiens ir spēks, kuru mēs ielaižam sevī. Spēku var raksturot, iedalot 3 grupās: 1. nezinošs, nevīžīgs, 2. kaislīgs, 3. labestīgs, svētlaimīgs. Attiecīgi visus ēdienus arī nosacīti var sadalīt 3 grupās, kur ēdiena iekšējais spēks attiecīgi ir atbilstošs grupu raksturojumam. Piemēram: ja ēdam svaigu, tikko no zara norautu gatavu ābolu, mēs ielaižam savā ķermenī labestīgu, svētlaimīgu spēku. Mūsu organisma šūnas ar to PIEPILDĀS (nevis piesārņojas, kā tas ir, ēdot termiski un/ vai ķīmiski apstrādātu dzīvo ēdienu) un attiecīgi noskaņo mūsu sajūtas, domas, prātu… Ja ēdam jēlu vai termiski apstrādātu dzīvnieka gaļu, dzīvnieku valsts profuktus, tad šūnas saņem bailes, neziņu, izmisumu. Ar šīm sajūtām piepildās ķermenis… Bet tā protams ir mūsu katra paša izvēle!

Jaunā sajūta: es domāju labas domas, runāju to, ko domāju, daru to, ko runāju. Citādi izsakoties: manas domas sakrīt ar maniem vārdiem un darbiem. Cilvēku ar šādu iekšējo pasauli un ārējo izpausmi var raksturot kā atsaucīgu, izpalīdzīgu, patiesu, mierīgu, nosvērtu, precīzu… Gribētos tādam būt!

Jaunā sajūta: ikdienā kā iekšēja nepieciešamība ir enerģētiska, dvēseliska, garīga attīrīšanās, gaišās Dievišķās spēka plūsmas nostiprināšana sevī. To mēs gūstam ikdienas lūgšanās- meditācijās, rituālos, dabā, svētku svinībās kopā ar līdzīgi domājošiem līdzgaitniekiem.

Varenas sajūtas! Tas viss kopā ir savas Jaunās Realitātes radīšana!

 

XIV

Tagad ieskatīsimies ģimenes (vīra un sievas) intīmajā pasaulē. Mīlestība, cieņa, maigums, prieks, iejūtība, līdzcietība, saticība, saskaņa, gādība, smalkjūtība…. Uzskatīsim, ka visas šīs īpašības pārim piemīt, jo tas ir pamats, uz kuru balstās visa fiziskā intimitāte, kurā mēs tagad ieskatīsimies dziļāk. Pāra fiziskā tuvība ir tā pati spēku plūsma. Tieši dzimumspēka centrā (sakrālajā) rodas tā esence, kas uzceļ vīrieti un atver sievieti. Rezultātā rodas saplūsme, kas rada jaunu dzīvību.

Kā šo spēku vadīt un neizšķiest? Atbilde meklējama mūsu senču zinībās, kuras laika plūsmā esam pazaudējuši, kuras mūsdienu medicīna, zinātne un sabiedrība neafišē, jo vadīt un pakļaut vieglāk ir tieši aprobežotu cilvēku.

Nu parunāsim par šī stāsta būtību. Pamatā ir prasme ar savām iekšējām sajūtām atpazīt prānas (spēka) plūsmu elpojot, un iemācīties šo plūsmu vadīt pa viesiem enerģētiskajiem centriem (čakrām) noteiktā secībā. Te noteikti jāpiebilst, ka metodes iedzīvināšanai vajadzīgs īpašs treniņš, kas prasa izpratni, apņēmību, treniņu un laiku.

Tālāk, skaidrojot tieši dzimumenerģijas vadīšanas mākas būtību, jāsaka, ka tā ir prasme, elpojot dzimumakta laikā pa prānas elpošanas ceļiem, paņemt (savākt, paķert) dzimumspēku no dzimumorgāniem un pacelt to uz augšējiem ķermeņa spēka centriem. Kāds no tā labums?

  1. Neizšķiežam Dzīvības Spēku. Tas ir dzimumakts bez ejakulācijas. Tā izvairāmies no muguras sāpēm, dzīves ilguma samazināšanās.
  2. Izvairāmies no spermas uzkrāšanās dzimumorgānos, no stāvokļa,  ko tautā apzīmē: sperma spiež uz smadzenēm. Rezultātā atkrīt spiediens uz prostatu, kurš rada iekaisumus un citas neērtības.
  3. Bez jebkādiem tehniskiem kontracepcijas līdzekļiem (prezervatīvi, tabletes …) spējam regulēt apaugļošanos, izslēdzot vajadzību pēc aborta.
  4. Pēc patikas spējam regulēt dzimumakta ilgumu un biežumu, kas bieži vien arī sievietēm ir svarīgs apstāklis.
  5. Pareizi vadot dzimumspēku tuvības laikā, var sasniegt vairākus orgasmus, kas pēc izjūtām  ir ļoti tuvi orgasmiem, kas notiek ar sēklas izšļākšanu.
  6. Vīrietis un sieviete ir apmierināti un stiprina vienotību caur iedziļināšanos viens otra izjūtās.
  7. Pats kalngals pāra sajūtās ir tad, kad abi spēj šo dzimumspēku vadīt, virzot caur fiziskās sakarsmes centriem: dzimumcentru, kur esam viens otrā, sirds centru ( krūtis pret krūtīm), saskarsmes centru ( mute mutē).

 

Vai neizklausās lieliski?

Par to visu sīkāk var konsultēties individuāli pēc pieteikuma. Radamiers: 22045577.


Turpinājums šeit